kas ar mani notiek?
šobrīd visam vajadzētu virzīties uz augšu un man būtu jābūt smaidīgai kā saulītei.
bet tā nav.
šķiet, ka ir kaut kas vai kāds, kas to visu bojā. kā pelējums uz siera gabaliņa, taču...
taču citreiz man liekas, ka es esmu tas pelējums. tas sliktais, tas riebīgais. un vienalga, cik ļoti es vēlētos to visu izbeigt es nevaru, jo vienmēr šis acu skatiens un runas man aiz muguras durās manā galvā kā naža asmens.
šobrīd es jūtos, kā pagājušogad, kad likās, ka pasaule jūk un brūk ap mani. nemaz nezinu, kas ir sliktāk - vainot citus vai justies vainīgai.
es negribu vairs neko. šodien nonācu pie atklājuma, ka pēdējā laikā mani vairs nekas neaizrauj. ne grāmatas, ne sarakstes, ne mūzika. nekas. tas ir dīvaini.
visu laiku pieķeru sevi pie domas par piektdienu. nu noteikti būs jautri and so on, bet ne jau par jautrību es domāju. es domāju par dienu, kad varēšu viņai iebāzt sejā to, cik jautri mums ir gājis. tas ir ļauni un es nesaprotu, kāpēc vispār par to iedomājos. tā neesmu es. tā ir kāda cita. varbūt tas ir tas pelējuma gabaliņš...
nezinu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru